
Ātrslidošana parādījās 13. gadsimtā Holandē, laikā, kad dzelzs slidas uz koka zoles kalpoja par transportu. Ātrslidošana ir bijusi daļa no olimpiskajām spēlēm kopš 1924. gada. Sākotnēji piedalijās tikai vīrieši. Sieviešu ātrslidošana bija demonstratīvs pasākums 1960. gadā notiekošajās ziemas olimpiskajās spēlēs. Skeiteri var sasniegt ātrumu vairāk kā 60 kilometriem stundā.
Latviju pārstāv Haralds Silovs.

Senāk trijos olimpiskajos sporta veidos - bobslejā, skeletonā un kamaniņās tika izmantots šauras koka platformas uz stīgām, kuras slīdēja pa sniegu un ledu. 700 gadus tpakaļ kamanas sākā izmantot ceļošanai ziemas periodā. Četru cilvēks bobslejs bija pirmo olimpiskās spēļu programma 1924. gadā, kas notika Francijā. Divu cilvēku bobslejs olimpiskajās spēlēs tika iekļauts 1932. gadā.
Latviju pārstāvēs Jānis Miņins, Daumants Dreiškens, Oskars Melbārdis un Intars Dambis, kā arī Edgars Maskalāns, Raivis Broks, Pāvels Tulubjevs, un Mihails Arhipovs.

Kombinēti elementi, kas sasaucas ar sērfošanu, skeitbordu. Snovbords - viens no visstraujāk augošajiem sporta veidiem, kurš ziemas olimpiskās spēlēs tika iekļauts 1981. gadā.

Šī spēle ir vairāk nekā 500 gadus veca. Agrākie pieraksti liecina par cilvēku grupām, kuri slidināja akmeņu pa sasaldētiem dīķiem. Kērlings kā sporta veids ziemas olimpiskās spēles tika pārstāvēts jau 1924. gadā.

Pirmais zināmais tramplīnlēcējs bija norvēģu leitnants Olafs Rudzi, kurš 1809. gadā lecot gaisā pavadija 9,5 metrus. Vēlāk tika izstrādts īpašs tramplīnlēkšanas stils, kā rezultātā ir iespēja aizlēkt tālāk. Šis sporta veids ziemas olimpiskajās spēlēs ir kopš to pirmsākumiem 1924. gadā.
Biatlons - apvieno krosa slēpošanu un šaušanu. Tā aizsākums meklējams 2000 gadus pēc Kristus dzimšanas Ziemeļeiropā, kad to izmantoja mednieki, medījuma ieguvei. Sākot ar 16.gs. vidu, skandināvijas valstīs sāka izmantot karaspēku ar slēpēm, lai aizsargātos no saviem ienaidniekiem. Vārds "divcīņa" nāk no grieķu vārda par "divām pārbaudēm." Šodien, biatlons sastāv no 10 atsevišķiem notikumiem, kas saistīti gan krosa slēpošanas, gan šaušanu mērķī. Pirmais pasaules čempionāts biatlonā notika 1958. gadā Austrijā. Biatlons kļuva par olimpisko sportu 1960. gadā vīriešiem, bet sievietēm - 30 gadus vēlāk, t.i., 1992. gadā.
Latviju pārstāvēs biatlonisti: Ilmārs Bricis, Andrejs Rastorgujevs, Edgars Piksons, Kaspars Dumbris, Kristaps Lībietis, Madara līduma, Žanna Juškāne, Gerda Krūmiņa un Līga Glāzere.

Šorttreks ātrslidošanā ir tikai apmēram 100 gadus vecs. Pati ātrslidošana datēta ar 13. gadsimtu Holandē. Īsās ātrslidošanas izcelsme ir Kanāda un ASV. Pagājušā gadismta 20. - 30. gados tas gūst popularitāti Lielbritānijā, Japānā, Francijā, Beļģijā un Austrālijā.
Latviju pārstāvēs Haralds Silovs
Kalnu slēpošana tika praktizēta Eiropas Alpos vismaz 150 gadus. Papildus pielāgojot metodes straujākajām nogāzēm. Kalnu slēpošana kļūst aizvien populārāka 20.gs. sākumā ar T-bāru, slēpotāju liftu attīstību. Kalnu slēpošana kā olimpiskais sporta veids gan vīriešiem, gan sievietēm debitēja 1936.gadā. 1948 atsevišķi tika pievienots slaloms un citi slēpošanas veidi. Milzu slaloms olimpiskajās spēlēs parādijās 1952, bet super-G - 1988. gadā.
Latviju pārstāvēs Roberts Rode, Liene Fimbauere un Kristaps Zvejnieks (vai Einārs Lansmanis)

Divi sportisti - Pēters Minš no Šveices un Džordžs Robertsons no Austrālijas - saistīts ar pirmo vietu, ko sauca par "Lielo Internacionālo Nobraucienu". 1883. gada 12. februārī viņu laiks bija 9 minūtes un 15 sekundes, kurā tika nobraukti četri kilometri. Kamaniņu sacensības ir strauji attīstījušās, jo tagad var trasē sasniegt 140 kilometrus stundā un vairāk. Kamaniņas olimpiskajās spēlēs ir kopš 1964. gada.
Latviju pārstāvēs Mārtiņš Rubenis, Guntis Rēķis, Inārs Kivlenieks, Maija Tīruma, Agnese Koklača un Anna Orlova, Andri un Juris Šici, Pēteris Kalniņš/Oskars Gudramovičs (vai Andrejs Bērze/Uldis Logins).

Kā liecina gleznas, tad šis sporta veids ir vismaz 6000 gadus vecs. Sākotneji tas nebija kā sports, bet kā ziemeļbriezu medības ziemā, kad mednieks valkāja slēpes. Toreiz slēpes bija ar divām koka ribām. Tādejādi bija iespēja pārvietoties ātrāk pa sniegu, kas ļāva izdzīvot aukstā klimatā gadsimtiem ilgi. Distanču slēpotāji par pirmo olimpisko medaļu sacentās 1924. gadā 18 un 50 kilometru slēpošanā vīriešiem. Sievietes šajā spota veidā debitēja 1952. Oslo, ziemas olimpiskās spēles.
Latviju pārstāvēs Anete Brice, Jānis Paipals.

Frīstails radās desmit gadu laikā pēc sociālajām pārmaiņām ASV, tādejādi radot jaunu un aizraujošu slēpošanas tehniku. Sākotnēji tas bija kalnu slēpošanas un akrobātikas sajaukums. Pirmais frīstails notika 1966. gadā. Relatīvais jaunpienācējs ziemas olimpisko spēļu programmā kļuva par olimpisko medaļu disciplīnu 1992. gadā.

Par daiļslidošanas dibinātāju tiek uzskatīts amerikānis Džeks Hains, kura baleta stila horeogrāfija 1860. gadā – tika izrādīta Vīnē. Hains lika mūziķiem spēlēt uz ledus, kamēr viņš interesantā kostīmā slidoja, pievienojot piruetes un citus elementus. Daiļslidošana pirmoreiz parādījās 1908. gadā vasaras olimpiskajās spēlēs (ledus hallē) Londonā. Ledus dejas olimpiskajām spēlēm pievienojās 1976. gadā.

Skeletons radās līdzīgi kā bobslejs un kamaniņas. Vīriešu skeletons bija ziemas olimpiskajās spēlēs 1928. un 1948. gadā, bet sievietēm sākot ar 2002. gadu.
Latviju pārstāvēs Mārtiņš un Tomass Dukuri.

Visā Norvēģijā ap 1800 slēpotāju pulcējās katru ziemas sezonu uz slēpošanas karnevāliem, kas sastāvēja no sporta sacensībām kopā ar kādu izklaidi. Šajos karnevālos piedalijās vislabākie sportisti, neliela grupa specializējusies gan slēpošanā, kas prasa izturību un spēku, gan spēju lekt ar slēpēm, ko prasa fizisks spēks un tehniskā kontrole. Šīs sporta veids ziemas olimpiskajās spēlēs tika iekļauts no pašiem mūsdienu olimpisko spēļu pirmsākumiem - 1924. gadā.
Mātes diena

