Mātes diena
| 
| Skatīts: 156
Sarkanā
Tā ir dzīvības un enerģijas krāsa. Raksturo dinamiskus, izturīgus un izlēmīgus cilvēkus. Var liecināt gan par lielu mīlestību ģimenē, gan arī dusmām. Ja sarkanā ir virtuvē, tā veicinās ēstgribu, ja bērnu istabā – bērni kļūs atvērtāki un aktīvāki.
Dzeltenā
Tā ir bagātības, fantāzijas, drosmes un arī prieka krāsa. Tās negatīvais aspekts – var liecināt par greizsirdību un skaudību ģimenes attiecībās. Dūmakaini dzeltenā piesaista skumjas. Ilgstoši atrodoties dzeltenā telpā, vari sākt sirgt ar galvassāpēm. Bet dzeltenā paaugstina tonusu. Bērnu istabā to izvēloties zini – dzeltenā palīdzēs bērnos vairot viņu radošumu.
Oranžā
Svētības un veselības krāsa. Tā īsti neiederēsies virtuvē, jo var izraisīt kuņģa sāpes. Lielās devās oranžā krāsa telpās ir bīstama, jo tā aktivizē kliegšanas refleksus. Ja tavā ģimenē nav ierasts kliegt un skaļi strīdēties, iespējams tieši šī krāsa šādu efektu izraisīs. Oranžās bērnu istabās bērni var mocīties ar bezmiegu.
Zaļā
Veselības krāsa. Tā nomierina un palīdz atbrīvoties no stresa. Bet, ja zaļu iekārto bērnu istabu, īpaši piestrādā pie tā, lai tavs mazais nebaidītos no pārmaiņām. Tieši šādas bailes ievieš šī krāsa. Bet zaļo kā akcentējošo krāsu var izvēlēties tajā istabas stūrī, kur paredzēts strādāt vai darboties kopā ar bērniem. Zaļā palīdz koncentrēties un gūt panākumus.
Zilā
Tā ir gudrības, uzticības, bet arī jūtu aukstuma krāsa. Zilā istabai piešķir svaiguma sajūtu un palīdz būt līdzsvarotiem, mierīgiem, kā arī iemidzina. Zilā mudina uz draudzēšanos. Tomēr vislabāk zilo izmantot telpā kā galveno akcentu, citādāk vari pāršaut pār strīpu un radīt efektu – aukstas ģimeniskās jūtas.
Melnā
Tā ir tumsas un smaguma krāsa. Var izmantot kā nelielus akcentus interjerā, nevis kā galveno – dominējošo. Ja tomēr šādu vēlies kaut kur izmantot, papēti sevi, vai neciet no depresijas? Tas ir biežākais simptoms, ja vēlies uzturēties tik drūmās krāsās.
P.s. Ar dzeltenās, oranžās un sarkanās krāsas palīdzību ļoti vienkārši iespējams radīt mājīgu atmosfēru, kā arī panākt, lai plaša, liela telpa izskatītos mazāka. Siltie toņi tevi gan uzlādēs, gan iepriecinās
| | Skatīts: 163
Krāsa kopā ar gaismu veido noskaņu telpā, ietekmē garastāvokli un pat veselību. Krāsu iespaidu telpā spēj mainīt gan vispārējas pārmaiņas, strādājot ar otu un rullīti, gan arī viens vai vairāki prasmīgi izraudzīti krāsu akcenti jaunu aizskaru, dīvānspilvena vai paklāja veidolā. Jebkurā no šiem gadījumiem rodas jautājums-kādas krāsas izvēlēties, lai sasniegtu vēlamo efektu?
Izvēlēties krāsas ir aizraujoši, bet izveidot pārdomātu krāsu salikumu nav tas pats, kas salikt kopā sev vēlamās krāsas. Piemēram, ja Jūsu mīļākās apģērba krāsas ir sarkans ar zaļu, tas vēl nenozīmē, ka vēlaties dzīvot sarkani zaļās telpās. Krāsu saskaņa ir vairāk zinātne nekā māksla. Lai izveidotu veiksmīgu toņu salikumus telpām noder krāsu mācības pamatprincipu zināšana.Un tātad, sāksim ar to, ka atsvaidzināsim skolā iegūtās zināšanas par krāsu mācību. Visas krāsas shematiski ir ietveramas krāsu aplī.
Tajā ir trīs pamatkrāsas - dzeltena, sarkana, zila, kuras nav iegūstamas no citām krāsām, bet tās sajaucot veidojas pārējās krāsas. Zaļā, oranžā un violetā krāsa ir atvasinātās krāsas, kuras iegūtas, savstarpēji sajaucot pamatkrāsas. Krāsu aplī līdzās esošās krāsas tiek uzskatītas par radniecīgām, piemēram, dzeltenā un oranžā, zilā un violetā. Pretkrāsas jeb kontrastējošās krāsas, krāsu aplī atrodas tieši pretim viena otrai, piemēram, zaļā un sarkanā, dzeltenā un violetā.
Krāsas iedala siltajās un vēsajās - dzeltenā, oranžā un sarkanā tiek uzskatītas par siltajām krāsām, violetā, zilā un zaļā par vēsajām. Tomēr katra krāsa satur siltākas vai vēsākas nianses. Tāpēc pastāv arī vēsi sarkanā vai silti zaļā. Katra krāsa var būt spilgtāka, bālāka vai tumšāka atkarībā no baltās vai melnās krāsas piejaukuma, dzidrāka vai dūmakaināka - atkarībā no pretkrāsas piejaukuma.
Jāatceras, ka arī dažādas atšķirīgas nokrāsas mēdz būt interjerā lietojamajām koksnēm - osis ir vēss, sudrabaini bēšīgs, ozols - silti zeltains, priede un dižskābardis vēl siltāki, ķirsis - koši sarkanīgs.
Lai veidotu saskanīgus toņu salikumus telpā var izmantot divus dažādus paņēmienus:
Radniecīgo krāsu salikumi - šo paņēmienu ir visvieglāk izmantot - lieto krāsu aplī līdzās esošu nokrāsu grupas. Var izmantot vienas krāsas dažādas nianses, kā arī divas vai vairākas līdzās esošo krāsu grupas. Piemēram, starp dzelteno un sarkano atrodami tādi skaisti toņi kā terakota, okers, apelsīna toņi, kas rada siltu, mājīgu un piesātinātu kolorītu. Viens no radniecīgo krāsu salikumu trūkumiem ir šķietama vienmuļība, jo līdzīgie toņi it kā saplūst kopā. To viegli var labot ar akcentiem - nelieliem krāsu laukumiem no citas krāsu apļa daļas. Piemēram, ja interjers veidots vēsos toņos, kā akcentu var izmantot kādu priekšmetu vai vairākus izteikti siltā tonī, tādejādi atsvaidzinot kopskatu. Vienu toņu savienojumos bieži vien kā pamatu izmanto neitrālus baltus fona toņus, kā akcentus izmantojot košākas viena vai divu toņu krāsas.
Kontrastējošu krāsu salikumi - kontrastējošām krāsām piemīt maģiska enerģija, kuras trūkst līdzīgo toņu salikumos. Viskošākie krāsu kontrasti izdodas kombinējot siltās un vēsās krāsu apļa nokrāsas. Kontrastainās krāsas var izmantot par telpas toņu salikuma pamatu vai arī kā spilgtus akcentus blakus neitrāliem vai radniecīgiem toņiem. Lai kontrastainā interjerā justos komfortabli, vienai no šīm krāsām jāatvēl pārsvars daudzumā vai intensitātē, bet otras intensitāte jāmazina tonāli vai dozējot daudzumu.
Krāsainībai dažādās telpās var būt dažādākie uzdevumi - piesaistīt uzmanību, aktivizēt, nomierināt, provocēt, kaut ko izcelt vai tieši otrādi nomaskēt. Krāsai arī ir īpašas attiecības ar telpas iekārtojuma stilu. Noteikts vēsturisks stils diktē savu, noteiktu krāsainību.