Tiešraidē Latvijas televīzijā un Latvijas radio prezidents paziņoja, ka rosina parlamenta atlaišanu, balstoties uz Satversmes 48.pantu.
Viņš pavēstīja, ka sestdien ticies ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (abi "Vienotība") un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai spriestu par situāciju valstī.
"Esmu pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli. Šī izšķiršanās Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir personīgi grūta, gan arī konstitucionāli sarežģīta. Es skaidri apzinos, ka ar savu lēmumu varu pārvilkt strīpu tikt ievēlētam par Valsts prezidentu. Es esmu devis Valsts prezidenta zvērestu visas savas pūles veltīt Latvijas labā. Mans pienākums ir rīkoties valsts labā, nevis savā labā. Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju visiem, visiem cilvēkiem vispirms vienreiz pielikt punktu šauru personas grupu patvaļai. Vienreiz pielikt punktu, ka visu mūsu sūri grūti kopā pelnītā bagātība ir ofšoru firmu kontos, pielikt punktu tam, kad daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām.. Es gribu dot iespēju mainīties labākiem. Es gribu teikt, ka vienreiz jāpieliek tas punkts, ka mēs domājam vienu, runājam citu, bet darām vēl kaut ko citu.. Mums jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem, pret mūsu tautu, pret mūsu valsti," savu lēmumu pamatoja prezidents.
Tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, 30.maija sēdē vienbalsīgi nolēma Centrālā vēlēšanu komisija. Tās vadītājs Arnis Cimdars sēdē paskaidroja, ka galīgais iespējamais termiņš izvēlēts, lai atbilstoši procedūrai pagūtu nodrošināt balsojuma iespēju ārzemēs dzīvojošajiem balsstiesīgajiem, tostarp balsojumu pa pastu.
Savukārt iepriekš izteiktais minējums par referenduma organizēšanu 30.jūlijā neietilpst Satversmē noteiktajā termiņā – ne ilgāk par diviem mēnešiem kopš rīkojuma izsludināšanas par Saeimas atlaišanu –, jo prezidents to oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējis jau svētdien, 29.maijā, paskaidroja Cimdars.
Referenduma izmaksas būs aptuveni divi miljoni latu.
| 2010. | 2011. | |
| Līdz 1500 kg | 24 | 25 |
| 1501-1800 | 48 | 53 |
| 1801-2100 | 75 | 90 |
| 2101-2600 | 95 | 114 |
| 2601-3000 | 115 | 138 |
| 3001-3500 | 115 | 159 |
| Virs 3500 | 150 | 180 |
Gads atnācis ne tikai ar jauniem nodokļiem, bet arī ar jauniem makšķerēšanas noteikumiem. Ar 1. janvāri stājušies spēkā noteikumi, kas nosaka, ka makšķerēšanas laikā klāt jābūt makšķernieka kartei, kurā tiks norādīts vārds, uzvārds un personas kods, kā arī personu apliecinošs dokuments. Tiek atļauta mākslīgi audzēto lašu makšķerēšana Daugavā un Buļļupē. Lai saglabātu zivju resursus ir noteikts aizliegums rudens nārsta laikā makšķerēt vairākās upēs: Salacas un Gaujas baseina upēs un upītēs. Turklāt jaunie noteikumi nosaka, ka iepriekš minētajos upju baseinos aizliegta jebkāda veida makšķerēšana (agrāk bija liegts makšķerēt ar mušiņmakšķeri un spiningu). Tāpat jaunie noteikumi paredz lomā paturamo zivju skaitu ālantiem, salatēm (meža vimbām) - trīs no katras sugas (iepriekš piecas), bet sīgas - vienu (iepriekš trīs). Savukārt strautu forelēm atbilstoši garumam, pieļaujamajam garumam jābūt no 30 - 40 cm. Tāpat noteikumi aizliedz ķert līdakas no 1. marta līdz 30. aprīlim, bet salates no 1. marta līdz 15. maijam. Papildināts punkts par "Makšķerēšanas aizliegumiem ūdenstilpnēs", kas nosaka zvejas liegumu Braslā, posmā no Braslas HES 1000 m lejup pa straumi. Jaunie noteikumi paredz arī aizliegumu zvejot ar mākslīgo ēsmu, t.sk., Gaujā no ietekas jūrā augšup pa straumi līdz šosejas tiltam Strenčos. Ir noteikta stingrāka atbildība par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodu trīskāršā un pat pieckāršā apmērā. Šāda veida sodi paredzēti par makšķerēšanu aizliegtā laikā un vietā; par aizliegtu makšķerēšanas rīku izmantošanu, kā arī, ja netiks ievērots atļautais loma lielums un pieļaujamais garums īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo sugu zivīm, pārkāpumiem.
Sīkāka info par jaunajiem «Makšķerēšanas noteikumiem» atrodama: http://www.likumi.lv/doc.php?id=202643

Latvijas Republikas likumdošana nosaka, ka katrai mājsaimniecībai ir iespēja nocirst pa vienai eglītei Latvijas Valsts mežos. Tādejādi ir iespēja izvairīties no konfliktiem ar mežu īpašniekiem, protams, ja vien neesiet ar viņiem vienojušies. Ja vēl neesiet iegādājušies šo zaļo svētku rotu, piedāvājam ieskatīties šeit.
Mātes diena

