
Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. 2012. gadā tas būs 8.aprīlis. 2013.gadā - 31.marts
Lieldienas – tā ir Kristus augšāmcelšanās dienā, tāpēc valda prieks un līksme. Augšāmcelšanās dod cerību mūžīgai dzīvībai. Lieldienas ir arī pavasara saulgrieži, kurus svin par godu saules un pavasara atnākšanai. Diena kļuvusi garāka par nakti. Lieldienas raksturo vairākas visiem zināmas tradīcijas. Par tādām var uzskatīt olu krāsošanu. Olu krāsošana šajā diena tiek skaidrota ar ilgušo 40 dienu gavēni, kad tās nevarēja ēst. Kā vēsta nostāsti, lai zemnieki varētu atšķirt svaigās olas no vecajām, tās tika iezīmētas ar krāsu. Ola - saules simbols, ko uzskata par maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai. Tāpat liela nozīme ir šūpoļu kāršanai un šūpošanai. Šūpošanās atdarina saules šūpošanos Lieldienu rītā. Kā vēsta vēsture, pirmie tika šupināti mājas saimnieki, par to nopelnot olas, alu, cimdu pāri vai ko tamlīdzīgu.
Pazīstamākie Lieldienu ticējumi:
*Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru melos;
*Ja Lieldienās šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas;
*Ja grib, lai vaigi būtu sārti, tad Lieldienas rītā pirms saules vajag apēst 13 dzērveņu ogas;
*Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā;
*Lieldienās sitas ar olām. Kam ola stiprāka, tas ilgāk dzīvos.
Lieldienu zaķis
Lieldienu zaķis kopš seniem laikiem ir neatņemams Lieldienu simbols. Tas saistīts ar to, ka putni agrā pavasarī dēja olas, savukārt zaķiem dzima mazuļi. Apdāvināt bērnus pirmoreiz zaķis devās 17.gs. otrajā pusē, no tā varam secināt, ka Lieldienu zaķim ir līdzīga misija kā Ziemassvētku vecītim, kurš apdāvina čaklus un paklausīgus bērnus.
Mātes diena

