Mātes diena
| 
| Skatīts: 395
Islandē esmu bijusi divreiz. Otro reizi tur viesojos nesen, pirms Ziemassvētkiem, tur pavadīju arī Jauno gadu. Ierodoties Reykjavikā nedaudz pārsteidz laiks, jo ledus zemē nav ne ziņas, ne miņas no sniega. Tāds lietains un apmācies laiks, bez saulītes. Kā jau ikvienā mums nepierastā valstī acis veras uz visām pusēm, tverot mirkļa iespaidus.
Dažviet Islande apbur ar nebeidzamajiem lavas laukiem, citviet kalniem, kas slejas viena aiz otra gar horizontu. Islandieši tic, ka šajos kalnos mīt troļļi, bet vai tos kāds ir redzējis gan nezinu. Pilnīgi ierasta parādība ir liels vējš- esot Latvijā man šķistu, ka tuvojas kārtīgs negaiss, bet šeit okeāna krastā nav nekas neparasts, ja ejot mazliet jāsaliecas uz priekšu.
| | Skatīts: 527
 |
Pirmajā dienā žilbina viss-gan saule, gan redzētie cilvēki, gan daba, kalni un lejas. Visa ir vairāk nekā manas acis spēj aptvert un smadzenes sagremot. Pilsētiņas iedzīvotāji pēta mūs un mēs pētām viņus- it kā izraujoties no ikdienas rutīnas saldējumam kāds pārlējis šokolādes mērci. Saprotam, ka bez saules brillēm nu nekur, saule ir spoža un sajūta kā jūnijā. |
 |
Vēl joprojām esam priecīgi par sauli, martā Latvijā šogad vēl sniegs un mīnusi, taču šeit gaisa temperatūra priecē, aptuveni +14 C. Šīs zemes iedzīvotāji ir ļoti ticīgi- baznīcu te ir tik daudz cik mums Maximu. Bet ir ļoti daudz mūsdienīgu ēku, tāpat viena no tam mūsu viesnīca, no kuras pavērās brīnišķīgs skats. |
 |
Portugāļi nenoliedzami ir interesanta tauta. Kādā no pilsētām, kurā pabijām, pavērās ļoti interesants skats- placī, kur atradās kafejnīcu galdiņi, kāds no savas istabas loga otrajā stāvā bija izkāris žāvēties veļu- pusdienotājiem noteikti bija kur piesiet acis. |
 |
Tā kā Portugālē bijām apmaiņas programmā, vajadzēja darboties dažādos pasākumos arī skolā. Šajā attēlā arī esam skolas teritorijā un interesanti man šķita tas, ka skolas teritorijā auga gan vīnogulāji, gan olīvkoki. Šajā skolā no vīnogām taisa arī vīnu, žēl gan, ka nebija sezona. |
| | Skatīts: 9300
Labdien, cienījamie oSalas apmeklētāji. Šis raksts būs par vakar piedzīvoto ekskursiju uz nesen aktivizējušos vulkānu Islandes dienvidu daļā, Eijjafallajekulla ledāja tuvumā.
Mani sauc Raivis Ostrovskis, esmu latvietis un šobrīd, nu jau otro mēnesi dzīvoju Islandē. Šeit dzīvojot, esmu aplūkojis vairākus dabas brīnumus, kā piemēram, geizerus un ziemeļblāzmu.
Izkāpjot no mašīnas, skatam paveras aptuveni 40m augsts ūdenskritums un pāris kalni. No šī ūdenskrituma ari sākas mūsu pārgājiens līdz vulkānam un atpakaļ. Silti saģērbušies mēs īsi pirms astoņiem no rīta sākām iet. Sākotnēji mēs atradāmies aptuveni 50 metrus virs jūras līmeņa un, uzkāpjot vēl 50m augstāk jau pavērās plašs skats uz okeānu. Diena bija saulaina, debesis bija gandrīz pilnīgi skaidras un
Mēs vēl nebijām nogājuši pat pusi ceļa…
Pusceļā mēs sastapām islandiešu pāri, kuri nu jau devās atpakaļ un ceļā bija devušies jau nakti. Viņiem naktī bija palaimējies redzēt ari ziemeļblāzmu.