oSala

Saulains, agrs rīts pie Rēveļa ezera.
Pirms brauciena nebijām sagatavojuši dzīvo ēsmu, jo braucām ar domu - saķert mazās zivtiņas uz vietas. Salikām makšķeres un gaidījām. Tā kā nekas vairāk neķērās,  izņemot mazos asarīšus, nolēmu tos pašus izmantot lielo zivju pievilināšanai. Nebija ilgi jāgaida, kad jau bija pirmā cope. Pludiņš sāka nemierīgi staigāt un tad parāva zem ūdens.  Izskaitīju līdz pieci, piecirtu un līdaka galā. Nedaudz nācās piepūlēties, lai to caur aizaugušā krasta zālēm dabūtu ārā. Par trofejas zivi gan to uzskatīt nevar, bet tomēr loms, arī 2,2 kg, paliek loms. Nekad nebūtu iedomājies, ka uz asara var ķert līdakas. Mana pieredze rāda, ka uz dzīvās ēsmas līdaka labāk "piesakās" nekā uz cita veida ēsmām.  Iesaku nesteigties ar pieciršanu un to veikt, kad jau pārliecinoši sāk vilkt prom ēsmu. Ja  līdaka atlaidīs vaļā dzīvo ēsmu, tik un tā to ņems vēlreiz, mēģinot "ierīt".
Līdaka  pēc dabas ir sanitārs, kas iztīra ūdens tilpni no slimām un vārgām zivtiņām.   
Novēlu Jums visiem veiksmīgu copēšanu, kā arī trofeju cienīgas zivis. Ne asakas!

Nāciet copēt: www.cope2010.lv