Valentīndiena
| 
| Skatīts: 1234
Gaidot vasaru, kamēr saule vēl mūs nesilda tik silti kā gribētos, dodamies Vecrīgas ielās, lai smeltos mazliet saules siltuma vietā, kur tās ir vairāk kā jebkurā citā vietā Rīgā šajā mēnesī- Saules muzejā. Muzejs atrodas Kungu ielā 1, pie durvīm mūs sagaida uzraksts, ka ieeja ir no Rātslaukuma puses, jautrā noskaņojumā dodamies ap stūri un iekšā mājīgajā suvenīru veikaliņā, kura tālākajā telpā, kā arī otrajā un pagrabstāvā izkārtots Saules muzejs, kurš 1. maijā svinēs savu gada jubileju.
| | Skatīts: 693
Saulains, agrs rīts pie Rēveļa ezera.
Pirms brauciena nebijām sagatavojuši dzīvo ēsmu, jo braucām ar domu - saķert mazās zivtiņas uz vietas. Salikām makšķeres un gaidījām. Tā kā nekas vairāk neķērās, izņemot mazos asarīšus, nolēmu tos pašus izmantot lielo zivju pievilināšanai. Nebija ilgi jāgaida, kad jau bija pirmā cope. Pludiņš sāka nemierīgi staigāt un tad parāva zem ūdens. Izskaitīju līdz pieci, piecirtu un līdaka galā. Nedaudz nācās piepūlēties, lai to caur aizaugušā krasta zālēm dabūtu ārā. Par trofejas zivi gan to uzskatīt nevar, bet tomēr loms, arī 2,2 kg, paliek loms. Nekad nebūtu iedomājies, ka uz asara var ķert līdakas. Mana pieredze rāda, ka uz dzīvās ēsmas līdaka labāk "piesakās" nekā uz cita veida ēsmām. Iesaku nesteigties ar pieciršanu un to veikt, kad jau pārliecinoši sāk vilkt prom ēsmu. Ja līdaka atlaidīs vaļā dzīvo ēsmu, tik un tā to ņems vēlreiz, mēģinot "ierīt".
Līdaka pēc dabas ir sanitārs, kas iztīra ūdens tilpni no slimām un vārgām zivtiņām.
Novēlu Jums visiem veiksmīgu copēšanu, kā arī trofeju cienīgas zivis. Ne asakas!
| | Skatīts: 375
Piedāvājam veikt jebkuras sarežgītības celtniecības darbus par pieņemamām cenām
mūrēšanu -sienas, starpsienas no fibo, gāzbetona un citiem blokiem, ķieģeļiem;
betonēšanu - pamatu pēdas, lentveida, stabveida pamatus, kāpņu pamatus;
reģipša likšanu, metāla un koka karkasu izveidi, citus namdaru darbus;
jumtu konstrukciju izbūvi, jumtu segumu ieklāšanu no metālprofiliem, cementa un māla dakstiņiem, bitumena šindeļiem;
logu, durvju uzstādīšanu, nomaiņu vai remontu;
ventilācijas sistēmu ierīkošanu;
ūdensvadu un kanalizācijas ierīkošanu;
un citus ar celtniecību saistītus darbus.
| | Skatīts: 914
Ideja par pāreju uz vasaras laiku aizsākās jau 18. gs. beigās. Par idejas autoru uzskatāms B. Frenklins, kurš 1784. gadā sarakstija eseju “Par pāreju uz vasaras laiku”. Esejā tika atspoguļota nepieciešamība pēc šāda pārejas laika, jo pēc matemātiskiem aprēķiniem tika iztērēti daudz līdzekļi dedzinot sveces un petrolejas lampas, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties dienas vidū, periodā no 20. marta līdz 20. septembrim. Taču Frenklina aprēķini vairāk kā gadismtu netika ņemti vērā.
|
Maks:
Min:
NOKR
Vējš:
no:
Tre
 0.2°C
-9.1°C
70%
3 - 6
SSW
Cet
 0.4°C
-0.8°C
90%
4 - 8
WSW
Pie
0.2°C
-5.2°C
50%
3 - 5
WEST
|
Klātienē 11 viesi un nav reģistrētu lietotāju
- Deliv : Sveiciens visiem!
Tikai reģistrēti lietotāji var veidot ierakstus
 | 73.7% | LATVIA |
 | 17% | UNITED STATES |
 | 3.4% | UNITED KINGDOM |
 | 1.1% | JAPAN |
 | 0.8% | IRELAND |
| Šodien: | 2 |
| Vakardien: | 59 |
| Kopā: | 29093 |