Kurš gan no mums negaida Ziemassvētkus? Tas ir jautājums, uz kuru atbilde nepavisam ilgi nav jāmeklē, jo ir skaidrs, ka visi – gan lieli, gan mazi – gaida mierpilnos Ziemassvētkus. Četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem tiek dēvētas par Adventa svētdienām. No ceturtās svētdienas līdz pat Ziemassvētkiem viss posms tiek dēvēts par Adventi jeb Ziemassvētku gaidīšanas laiku.

Advente ir uzskatāma par kristiešu liturģiskā gada sākumu, un tā nereti tiek saistīta ar gavēni (daudzi ticīgie Adventes laikā ievēro gavēni), klusumu, pārdomām un mieru pirms lielā brīnuma un gaidītās prieka vēsts – Kristus dzimšanas.

Pastāv uzskats, ka Jēzus Kristus dzimšanu – Ziemassvētkus – plašāk sāka svinēt tikai 4. gadsimtā

Adventes liturģiskā krāsa ir violeta, kura dominē arī priesteru un mācītāju amata tērpos un altārsegās, taču Ziemassvētkos šī violetā krāsa tiek nomainīta pret balto krāsu.

Adventes laikā pītā vainagā tiek dedzinātas četras sveces, kuras tiek iededzinātas pakāpeniski gaidīšanas nedēļas svētdienās. Katrai svecei vainagā ir sava nozīme – pirmā svece simbolizē cerību, otrā simbolizē aicinājumu, trešā svece – prieku, bet ceturtā svece simbolizē mīlestību.

Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, otrā svece – par Bētlēmes sveci, trešā svece – par ganiņu sveci, bet ceturtā svece tiek dēvēta par eņģeļu sveci.

Ko nozīmē vārds „advente”?

Vārds „advente(latīņu valodā: „adventus”) ir cēlies no latīņu valodas, un latviešu valodā tas nozīmē „nākšanu” un „atnākšanu”.

Adventes vēsture saistās ar 5. gadsimta beigām, kad bīskaps Perpētijs atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku baznīcā, uzliekot gavēni nedēļā no 11. novembra līdz pat Ziemassvētkiem.

Adventes vainags ir daļa no katoļu tradīcijām, toties tā faktiskā izcelsme ir salīdzinoši neskaidra. Nav konkrētu pierādījumu par pirmo kristīgo ģermāņu tautu, kura bija izmantojusi vainagu ar degošām svecēm tajā laikā, kad ārā ir aukstas, tumšas un drēgnas decembra dienas.

Vainagu izgatavo no dažādiem zaļumiem (egļu, priežu skujām, kadiķu zariem, čiekuriem utt.), tādā veidā iezīmējot nepārtrauktu dzīvību. Zaļumiem ir dažāda tradicionāla nozīme, kuru var piedēvēt mūsu ticībai: priede un īve – nemirstība; lauri – uzvara; ciedra – dziedināšana un spēks.

Kas tad patiesībā ir vainags?

Vainags ir aplis, kurš simbolizē mūžību, gaismas uzvaru pār tumsu un kuram nav ne sākuma, ne beigas. Vainagos nereti tiek izmantoti rieksti un priežu čiekuri, kas arī simbolizē dzīvību.

Runājot par adventi, būtiski būtu pieminēt arī adventes kalendāru, kas ir paredzēts dienu uzskaitei līdz pat Ziemassvētkiem. Adventes kalendāra pirmsākumi meklējami Vācijā 19. gadsimtā, un šobrīd tas ir kļuvis par mūsu ģimeņu Ziemassvētku tradīciju. Pirmsākumos tas tika zīmēts ar krītu, vēlāk katru dienu līdz svētkiem tika dedzināta svece.

Pirmais drukātais adventes kalendārs tika ražots Vācijā. Šie kalendāri savu popularitāti un ietekmi ieguva līdz Otrajam pasaules karam. Diemžēl trūkuma dēļ kalendāru ražošana tika pārtraukta, toties 1946. gadā ražošana tika atsākta. Sākotnējā adventes kalendāra pamatā bija 24 dienas ar Ziemassvētku vakaru. Arī šobrīd nekas nav mainījies, jo mūsdienu tradicionālajos kalendāros vēl joprojām ir 24 dienas, bet ASV ir 25 dienas (tiek ieskaitīta arī Pirmie Ziemassvētki).

Mūsdienās adventa laiks ikvienam cilvēkam saistās arī ar dažādām iecienītām Ziemassvētku filmām un animācijas filmām, piemēram, uzjautrinošo komēdiju „Viens pats mājās” (angļu: Home Alone), kurai ir vairākas daļas. Šī ir komēdija, kura liks smieties visai ģimenei.

Lai ikvienam no Jums Adventes laiks būtu miera, mīlestības un saticības pilns!

1 thought on “Advente – Ziemassvētku gaidīšanas laiks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *