oSala

      Pavisam drīz (27. jūlijs - 1. augusts) sāksies jauno izpildītāju konkurss "Jaunais Vilnis", kurš kopš 2002. gada notiek Jūrmalā, kur par galvenajiem tā rīkotājiem uzskatāmi Raimonds Pauls un Igors Krutojs.
Latviju pārstāvēs grupa "PeR" (Peteris Upelnieks, Edmunds Rasmanis, Ralfs Eilands) un "Lady`s Sweet" (Jolanta Strikaite, Vineta Elksne un Karīna Tropa). Šogad konkursā piedalīsies 17 dalībnieki no 12 valstīm.

      27. jūlijs
Konkursa atklāšanas diena, kad uzstāsies daudzas slavenības, izlozējot dalībnieku uzstāšanās kārtību 3. konkursa dienā.

28. jūlijs
Pirmā konkursa diena, kad tiks izpildīti pasaulslavenu dziesmu hīti.

29. jūlijs
Otrā konkursa diena, kad uzstāsies netikai dalībnieki ar savā valsts populārāko dziesmu, bet arī žūrija.

Pēc Latvijas Nacionālās atlases, kas notika 27. februārī Ventspilī, par Latvijas skanīgāko dziesmu tika atzīta Aishas dziesma  "What For?", kura arī pārstāvēs Latviju Eirovīzijā. Latvija Eirovīzijā piedalīsies jau 10. gadu pēc kārtas. Pirmoreiz tas notika 2000. gadā, kad Latviju pārstāvēja grupa "Prāta Vētra", kura izcīnija 3. vietu. Savukārt 2001. gadā uz šo konkursu tika sūtīts A. Mednis, kurš ierindojās 18. vietā ar dziesmu "So much", bet 2002. gadā M. Naumova godam nesa Latvijas vārdu ne tikai pasaulē, bet arī veica vēsturisku ierakstu Eirovīzijas vēsturē, kļūstot par tās uzvarētāju. Tādejādi "Eirovīzija 2003" notika Latvijā. 2003. gadā mūsu valsti pārstāvēja trio "Fly" (M. Freimanis, J. Kay, L. Reiniks), 2004. - Fomins un Kleins ar dziesmu "Dziesma par laimi", kura tika izpildīta latviešu valodā. 2005. gads - Valters un Kaža ieņēma 5. vietu, bet 2006. gadā tika sūtīta grup "Cosmos", kuras prasmes šajā konkursā netika pilnvērtīgi novērtētas. 2007. gadā "Bonoparti" (R. Meloni, N. Jakušonoks, Z. Muktupāvels, A. Ābelīte, A. Ērglis, K. Tīmanis) ierindojās 16. vietā, 2008. - "Pirates of Sea" (J. Vaišļa, R. Meloni, A. Kurusova) - 11. vieta, bet 2009. gadā - I. Busulis ar dziesmu "Sastrēgums", kura tika izpildīta krievu valodā. Latvija piedalīsies Eirovīzijas pusfinālā, kas notiks 25. maijā. Turēsim īkšķus par Aishu ne tikai 25. maijā, bet arī 29. maija finālā.

25. maijā notika 1. pusfināls, kurā piedalījās Latvijas pārstāve Aisha, kura netika iebalstota finālam. Iemeslus tam varam tikai minēt - iespējams, ka nepatika priekšnesums, vizuālais tēls vai viss kopā. Tie, kas paši pie saviem zilajiem TV ekrāniem "baudija" dziesmu prezentāciju vislabāk izskaidros šo netikšanu tālāk lielajā finālā. Domājams, ka nākamgad Latvijai veiksies labāk. Finālā iekļuva:Gruzijas, Ukrainas, Turcijas, Izraēlas, Īrijas, Kipras, Azerbaidžānas, Rumānijas, Armēnijas, Dānijas, Bosnijas un Hercogovinas, Moldovas, Krievijas, Grieķijas, Portugāles, Baltkrievijas, Serbijas, Beļģijas, Albānijas, Īslandes, Vācija, Francija, Lielbritānija un Spānija.

Finālā uzvarēja vāciete 19 gadus jaunā Lena Meijere-Landruta (Lena Meyer-Landrut) ar dziesmu "Satellite".

Latvijas 2010. gada putns ir mednis. Medņu populācija ar katru gadu samazinās. Tas saistīts ar aizvien pieaugošiem mežu apmeklējumiem, īpaši rajonos, kas tuvu apdzīvotām vietām un kopējās platības samazināšanās, kas aizņemta ar priežu mežiem un jaukta tipa priežu mežiem. Medņa pieķeršanās priedēm ir vispārzināma - priežu skujas ir medņu galvenā barība un tā nosaka viņu populāciju Eiropas Ziemeļrietumos.
Medņu gailis no vistas atsķiras gan izskata (krāšņāki), gan svara jomā. Pieaudzis tēviņš sver līdz 5 kg, savukārt mātīte aptuveni uz pusi mazāk. Riesta laiks šiem putniem sākas aprīlī, kad medņu gaiļi ar skaistām dziesmām pievilina sev otrās pusītes. 1x gadā tiek dētas 9 - 12 olas, kuru perēšanas laiks ir nepilns mēnesis.

Latvijas Dabas muzejs gada dzīvnieka godu piešķīris ūdram. Daudzās Eiropas valstīs ir kļuvis par retu dzīvnieku, bet Latvijā tā populācija ir liela un stabila. Ūdru populācijsa izzušana Eiropā saistīta ar to, ka viņu dzīvesvieta pagājušā gs. 60. - 70. gados tika piesārņota. Savukārt dzīves apstākļi Latvijā ir krietni vien labāki, jo savas mītnes var veidot līdzās bebriem. Tākā ūdrs ir nakts dzīvnieka, tad cilvēkam to ieraudzīt izdodas ļoti reti. Pamatojoties uz ūdra divejādo dzīvesveidu (mitinās uz zemes un ir piemērojies dzīvei ūdenī) to sauc arī par amfībiju. Pēc dabas ūdrs ir plēsējs, kurš pārtiek no zivīm, vardēm, kukaiņiem  un citiem sīkiem dzīvnieciņiem.

Gads atnācis ne tikai ar jauniem nodokļiem, bet arī ar jauniem makšķerēšanas noteikumiem. Ar 1. janvāri stājušies spēkā noteikumi, kas nosaka, ka makšķerēšanas laikā klāt jābūt makšķernieka kartei, kurā tiks norādīts vārds, uzvārds un personas kods, kā arī personu apliecinošs dokuments. Tiek atļauta mākslīgi audzēto lašu makšķerēšana Daugavā un Buļļupē. Lai saglabātu zivju resursus ir noteikts aizliegums rudens nārsta laikā makšķerēt vairākās upēs: Salacas un Gaujas baseina upēs un upītēs. Turklāt jaunie noteikumi nosaka, ka iepriekš minētajos upju baseinos aizliegta jebkāda veida makšķerēšana (agrāk bija liegts makšķerēt ar mušiņmakšķeri un spiningu). Tāpat jaunie noteikumi paredz lomā paturamo zivju skaitu ālantiem, salatēm (meža vimbām) - trīs no katras sugas (iepriekš piecas), bet sīgas - vienu (iepriekš trīs). Savukārt strautu forelēm atbilstoši garumam, pieļaujamajam garumam jābūt no 30 - 40 cm. Tāpat noteikumi aizliedz ķert līdakas no 1. marta līdz 30. aprīlim, bet salates no 1. marta līdz 15. maijam. Papildināts punkts par "Makšķerēšanas aizliegumiem ūdenstilpnēs", kas nosaka zvejas liegumu Braslā, posmā no Braslas HES 1000 m lejup pa straumi. Jaunie noteikumi paredz arī aizliegumu zvejot ar mākslīgo ēsmu, t.sk., Gaujā no ietekas jūrā augšup pa straumi līdz šosejas tiltam Strenčos. Ir noteikta stingrāka atbildība par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodu trīskāršā un pat pieckāršā apmērā. Šāda veida sodi paredzēti par makšķerēšanu aizliegtā laikā un vietā; par aizliegtu makšķerēšanas rīku izmantošanu, kā arī, ja netiks ievērots atļautais loma lielums un pieļaujamais garums īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo sugu zivīm, pārkāpumiem.

 Sports

Agrāk un tagad. Hokejs. Olimpiskās spēles.

Olimpiskās spēles
KHL kopsavilkums
Hokejs
Ziemas Olimpisko spēļu kalendārs
Vasaras sporta veidi...
Spēļu grafiks un to norises vietas
Sporta programmas televīzijā